Aicinājums

klusi es aizveru acis
glāstoši samtaina tumsa
lēni jo lēni apvij
es esmu kā zeme
alkās pēc lietus
dedzina lūpu kvēle
tu mana elpa un mana mēle
maigi pirksti skar manu seju
vēl tikai smeju vēl smeju

tuvāk jau tuvāk augums tavs
notrīsu nojausmās skurbinošās
tavas rokas pieskaras man
salda līksme skar mani
nebeidzams maigums
atveros lēni un kvēli
glāsti tavi kā avots
pār mani līst
reibina sudraba migla
slīgstu mākonī baltā
tu manu dvēseli jūti

sarkanas kvēlo man lūpas
tavi skūpsti tik saldi
nespēju apturēt sevi
valdi pār mani valdi
ņem manu brīvi
ņem manu dzīvi
ņem mani sev
es tevi neatraidu
es gaidu
un klusītēm
smaidu