Smaids
Tas smaids,
kas atplaukst saulespuķē,
kad viņa saulei acīs raugās,
tas iemirdz bērna sejā,
kad māte sapnī viņam
segu sakārto,
tas skūpsta lūpas mīlētājiem,
kad tie viens otram nesola,
bet tic.
Tas smaids tepat,
tas lido debesīs
un gaida savu kārtu
tavām lūpām pieskarties.
Viedokļi par dzejoli |
te_klasika |
2006-08-24 13:31 |
Lielisks !:) |
Albarosa |
2006-08-24 13:38 |
Paldies!:) |
Burve77 |
2006-08-24 13:39 |
Man ļoti patika! |
forele |
2006-08-24 13:41 |
Šī gan ir jauka pērlīte.:))) |
planeeta |
2006-08-24 13:42 |
Es gan skatoties saulē viebjos.:))
Bet dzejolis labs.:))
...kad tie viens otram nesola,bet tic. |
kollin |
2006-08-24 13:48 |
Aizkustinoš!:)) |
Albarosa |
2006-08-24 14:11 |
Es ceru, ka tas smaids pieskārās arī jums!:) |
forele |
2006-08-24 14:20 |
:))) |
tavssargs |
2006-08-24 16:20 |
Kāpēc kluso mīlnieku jau nobučāja, bet es gaidu, gaidu un nekā? :)) |
Albarosa |
2006-08-24 16:37 |
tavssargs - ja mani piemeklēs iedvesma, apsolu rīt Tev veltīt pat veselu dzejoli, ne tik ka bučas, turklāt par aktuālo Tēvzemes sargāšanas tēmu!:))) |
sarma7 |
2006-08-24 20:54 |
Jauks :) |
Paracelzs |
2006-08-24 21:51 |
Ļoti gaišu un saulainu noskaņu rada šis dzejolis !:) |
GedertsPiebriedis |
2006-08-24 22:33 |
Saulespuķes izaug ļoti garas. Jābūt žirafei, lai to noskūpstītu. :)) |
Albarosa |
2006-08-25 09:14 |
Ļoti interesanta asociācija - es gan par saulespuķu skūpstīšanu neko nerakstīju...:))) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|