Sapņu sala.

Tur laikam nav ne cerīņu, ne ievu.
Tur tikai kadiķi kā lielas sveces stāv,
Un ozols egli apkampis kā sievu,
Bet meldru lokā rāmi ezers blāv.

Tur sirmi bērzi laipni pretī māj,
Un saulē zaigo priežu sārtais zīds,
Un brūklenājā rasas segu klāj
Vēl tā pa īstam nepamodies rīts.

Un tur ir klusums tāds, ka ausīs spiež,
Un tur ir gaiss, ko var ar nazi griezt,
Un tur ir miers, kas smagas domas kliež
Un šaubās neliek mocīties un ciest.

Uz turieni mēs kādreiz aizbrauksim,
Un tā būs mūsu abu Sapņu sala.
Es nezinu, par ko mēs domāsim,
Bet mīlēšu es Tevi gan!
Bez gala...