pamparam

Kad ārā tveice, saule spoži spīd,
Kaut kur dzīve mana klumurē,
Starp iespējām un nespējām,
Darbiem kas darāmi, un realizējamām idejām.

Pasaule, esmu es un viss kas tajā mans,
Ko gribu es?
Paņemt sevi pēc iespējas vairāk,
Pēc iespējas labāk.
Kas jātceras man?
Jo mazāk dzīvē guli šajā,
Jo vairāk būsi pasaulē!

Nekas šai pasaulē nav neiespējams,
Ir tik jazin kā, kapēc un vai tas vajadzīgs.