Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Apse...
Apse, šī rudens mūžīgā māsa,
Sauli sarkanā krāsā krāso. To sauli, kura bija tik spoža un silta, Kad mēs stāvējām abi uz tilta Un laidām vējā pieneņpūkas kā dienas, Kuru likās tik bezgala daudz. Saule aizgūtnēm dzēra pureņu zeltu, Un strazdu koris mums svilpoja kāzu maršu. ..... Bet pēc tam... (tararam-tararam...) ........ Ak kāpēc gan tad, Savās jaunības neprāta slāpēs Mēs nezinājām, ka tagad tik Briesmīgi sāpēs! ... Bet Laika vecis šo dvēseles vaidu Uzņem ar lēnīgu smaidu. Mierinot saka viņš klusu: Jel neskumsti vairs, Jo drīz jau būs jāiet uz Dusu...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|