Alpu aizvējā.

autors: adias [dzejoļi]

Pie Tava stiprā pleca kalns,
Pie upes dzīvām čalām
Es šodien patveršos no visa,
Kas gadiem krāts un sirdi apgrūtina.

Pie egles, kas ar saknēm
Klints bluķi satvērusi – cēla stāv,
Pie avota, kas vēss un spirgts
Mirdz pretī liktenim,
Es atveldzēšos, gūšu spēka!

Pie vēju appūstas un lietu grauztas klints
Piekļaušu es savu karsto vaigu
Un ļaušu kalnu strautiem asarot,
Zaļām sūnām un akmeņiem pāri.

Pa kalnu līkloču taciņām un ceļiem,
Pa sniegiem žilbinoši baltiem
Es viena aizkāpšu līdz debesīm,
No jauna iepazīstot sevi.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kollin	2006-08-15 13:58
Brīnumskaisti vārdi!:))
klusaisMiileetaajs	2006-08-15 14:29
Es parasti eju atveldzēties un gūt spēkus ēdnīcā, kafē, krogā vai bistro. :))) Būs jāpamēģina kādu vakaru arī pie avota.
tavssargs	2006-08-15 15:45
Nekas cits nedod tik daudz spēka un drosmes stāties pretī liktenim, kā vien sporta nodarbības un ierindas mācības.
Paracelzs	2006-08-15 21:10
Ļoti labs !:)
GedertsPiebriedis	2006-08-15 21:19
Es smeļos spēku oHo dzīvās dzejas lappusē.
sibemols55	2006-08-15 23:10
Es jau, kā vienmēr, atbalstu autorus, kuri prot savas izjūtas sasaistīt ar dabu, un ietērpt skaistos vārdos.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!