Ceļamaize

Ceļā no Rīgas uz Klaipēdu
No Lāčupes kapiem
Uz sētas vaicāts, neatbildēts –
Kad nomirsim, kas būsim?

Pēc trim gadiem tieši
Nu citur tiekaties abi
Jums glāzēs šampanietis –
Par mīļajiem! Būs labi!

Un palicējiem lūdzat
Sirdsprātā spēku smelt
Par mieru, skaudrā nolemtībā gūto,
Dvēseli priekā celt

Vieglas smiltis… Ceļa sainis gatavs –
Tur apskauj viņu, no manis neatlaid
Varavīksnes ilgas aiznes
No asarām, kas acīs vaid

Liegā atmiņu skūpstā veldzē
Ar manas smaržas miglu apsedz
Stāsti – kopā bij dzirkstošāks prieks,
Un skumjas – maigs pieskāriens

Tad mēmo kliedzienu čuksti –
Ar tevi es dzīvi sāktu no jauna…
Tik ļoti ieildzis izmisums…
Laiks nedziedē, tās tikai baumas