konvulsīva tauriņu deja

Tās taureņu spārnvēdas
Vēl arvien
Kaut kur sirds vai vēdera apvidū griežas
Reizēm kā kinžals,
kā bažas, kā spailes,
Kā rūsainas važas
ir.
Eiforiska deja
No tropisko taureņu kokteiļa
krūtīs
Pa reizei
Piespiež pie zemes
līdz ekstāzei ved
Līdz asarām
Līdz konvulsijām
Kas deniņos sāpīgi pulsē
Man bail vienatnē
Tava balss klausulē
Kā no akmens laikmeta vai vēl tālākas
Vietas
Senatnē.
Kad durvis ver vakaros
No otras puses
Mans dārgais
Man liekas
Es sabrūku
par miljoniem gadu vecāka
palieku
Ja vēlreiz tā-
Nāks polāra ziema
visi insekti dvēseles dzīlēs
Stings
Gribu tev līdzās
Dzirdi manu dziesmu!
aizejošais