Neraudi māmulīt!

autors: kollin [dzejoļi]

Māmulīt mana tā, kas mierināt māk
Satver manas rokas un raudāt sāk
Piedod, māmulīt mana, to rūgtumu
Ko Tevī dzīve un es iedvesu

Manā dzīves upē ziedu nav daudz
Melnie akmeņi dzidro ūdeni jauc
Skarbā dzīves straume uz priekšu nes
Nav pat laika uzrakstīt Tev vēstules

Katru Tavu māmulīt teikto vārdu
Es turu pie sevis kā rakstu svētu
Atceros vecās mājas kur Tu ar tēvu
Man kārāt šupuli un dāvājāt smaidu

Es varu būt tālu, tepat, kur vien vēlos
Bet vienmēr uz mājām, Tevi atskatos
Māmiņ vai dzirdi kad Tevi saucu es
Jo Tu man vienīgā uz šis pasaules

Neraudi māmulīt, mana dvēselīt baltā
Tāda tā straume dzīves ir skarbā
Paklusēsim mēs māmulīt šovakar
Lai laimes putni mūsu domas skar

Māmulīt mana tā, kas mierināt māk
Apskauj mani un smaidīt sāk
Māmuļas dvēsele balta kā sniegs
Visu ļauno manā tuvumā liegs

Vairs neliekas asi dzīves akmeņi melnie
Tiks pateikti vārdi visi neizteiktie
Mums nekur šai dzīvē nav jāsteidzas
Manas māmuļas acīs vairs nebūs asaras!

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
spirkalka	2006-08-04 14:30
no comments..
t_Pauliine	2006-08-04 15:31
mīļi...
planeeta	2006-08-04 16:11
Brīnišķīgi,citi vārdi lieki.:)))))
Burve77	2006-08-04 16:25
Laimīgā...Tev vēl māmulīte ir...man jau vairs nav neviena no vecākiem...tik skaists dzejolis, apraudājos...
kollin	2006-08-04 16:31
Paldies Jums meitenes!:)) Mana māmulīte kad lasīja arī apraudājās...es jau no visas sirds!:)
sibemols55	2006-08-04 16:49
Lūk,te jau sākas īstā dzeja - te ir gan doma, gan forma, gan krietns gabaliņš sirds...
tuterhamone555	2006-08-04 21:27
Lai tev nekad nepietrūktu šī sirds siltuma!
sarma7	2006-08-04 21:32
mīļi...
tavssargs	2006-08-04 22:05
Eh..!
forele	2006-08-04 22:07
Kaut kas traks, saulīt, izlasīju un tūlīt pat ar asarām acīs aizklupu uz otru istabu savu mammu samīļot... Ļoti! :)))))
ruttta	2006-08-05 09:50
kollin ir talants saraudināt...
klusaisMiileetaajs	2006-08-05 10:03
Dzejniece laikam brīvajā laikā piehalturē par izvadītāju. :))
meduza_gargona	2006-08-05 19:07
atkal apraudājos !!! :)
pidulis	2006-08-05 21:02
Nu aizbrauc biežāk pie savas māmulītes! Un aprunājies! Tad nebūs jāraksta vēstules, par ko citi var tikai pasmaidīt...
kollin	2006-08-05 21:21
tas, piduļa kungs, bija tikai tēlains izteiciens:))) man mammucīts dazīvo tepat līdzās, tikai mēs visi, arī Jūs, dzīvē esam tik aizņemti, ka nav laika pievērst uzmanību pat cilvēkiem, kas ir jums līdzās, kur nu vēl sev...
kollin	2006-08-05 21:40
atvainojos...pēdējā komentā vajadzēja -dzīvo- :)
pidulis	2006-08-06 10:12
Jums ir taisnība. Rakstot komentāru, es vairāk domāju pats par sevi. Man vairs nav pie kā braukt. Bet vajadzēja, ai, kā vajadzēja, kamēr vēl varēja...
te_klasika	2006-08-06 11:22
Paldies par mīlestību uz savu māmiņu:)
sibemols55	2006-08-06 16:11
Te kādreiz kāds pareizi teica, ka šādi dzejoļi, veltīti tuviniekiem, nav aprunājami, vai ne kM?
dveselju_gans	2006-08-07 07:09
Cik brīnišķīgi vārdi! Pat man sariesās acīs asaras. Malace kollin, tā turpini!:)))
Attēloti tikai pirmie 20 komentāri. Lai izlasītu pārējos komentārus, lūdzu reģistrējies oHo.lv

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!