Viņa tur klusumā

autors: mazaa_Evija [dzejoļi]

Ar tukšām acīm viņa lūkojas tālumā.
Pāri rozā vējam aizlidoja vārna.
Viņa zina, ka būs laiks,
Kad apstāties tur klusumā.
Viņa nāks ar rīta rasu turpat,
Tur klusumā.
Viņa sēdēs un vēros saules rietu turpat,
Tur klusumā.
Un kad beidzot viņa būs svētā,
Viņa paliks...Kur?
Tur klusumā.

Gribu sajust viņas rīta rasu,
Gribu redzēt viņas tālumu,
Gribu redzēt viņas saules rietu,
Gribu palikt turpat, tur klusumā.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
kollin	2006-08-04 10:58
Skaisti, bet tā vārna galīgi nevietā:))
Grieta	2006-08-04 11:24
... bet kāpēc tukšas acis.... kaut kas pietrūkst ...... nu vismaz gaišām acīm .......
tavssargs	2006-08-04 21:57
Tā nebija vārna, bet mazā lidmašīna-izlūks!
GedertsPiebriedis	2006-08-04 22:37
Gribu lasīt šā dzejoļa turpinājumu! :))
klusaisMiileetaajs	2006-08-05 10:10
Ja Tev būtu jau astoņpadsmit gadu, es daudz ko Tev parādītu! :))
advantage	2006-08-06 11:36
tas rozaa veejsh bij galiigi nevietaa, bet ar vaarnu viss ir kaartiibaa! ;)
LapsaE	2006-08-08 13:35
gan vēji krāsosies, un vārnas krauks, bet Klusais Mīlētājs nemaz nav jauks!
mazaa_Evija	2006-08-10 10:24
kritikji :P

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!