Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Nav laika apstāties, ir laiks tik atskatīties...
kad saldā vīna kauss ko dzērām bija sauss
un kausā tika lietas tikai atmiņas tas saplīsa kad tika celts pie lūpām un savainoja sirdi sīkām šķembām man nevajag vairs sevis nožēlotā grēka un negribu es skumjas atstāt aizejot nav laika mierināt vai apstāties ir laiks vēl padomāt un atskatīties var tikai paskatīties, izjust, nolemt un padomāt, un nepieņemt var paklupt, piecelties un tālāk iet var visas durvis aizvērt ciet ir dzīvē brīži kad liekas nesaprotams viss kad sajūti, ka viss ir izdzisis nav laika apstāties, ir laiks tik atskatīties varbūt vēl plēsto kausu salīmēt tad atvadīties bet pietrūkst tikai dažu nieka lausku lai no tā saldo vīnu atkal baudītu jo visi mirkļi pārvērtušies putekļos neviens vairs neatgriezīs sajūtas un vārdus tos!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|