Garaam,un nesaap...

autors: ienaidniece [dzejoļi]

Tikko pārādījies manā dzīvē,
TU devi man spēku sākt no jauna visu...
Kā tikai nebija,bet vienmēr kopā bijām.
Un tagad,kad Tevis vienkārshi nav-
Nav arī manis...

Kādreiz vēl,par Tevi iedomājos,
Bet,tas ir viss...
Man nesāpēja nekas,jo biju stipra,
Un,jau pašā startā,kaut ko zināju.
Laikam to,ka MĒS nebūsim vienmēr...

Ļoti daudz no Tevis esmu mācījusies,
Apsolu-centīšos nekļūdīties-KĀ TU!
Naktis vēl skaistākas, par dienām,
Un vairs neder-kā būtu,ja būtu...

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
t_Pauliine	2006-08-01 11:51
:) vajag priecāties, ka saņēmi spēku... nevar jau visu mūžīgi paturēt sev kabatā.
planeeta	2006-08-01 12:06
Man jau prasās atskaņas,citādi tāds stāstījums vien ir. Citādi jau,tīri nekas.:))
klusaisMiileetaajs	2006-08-01 12:09
Ja nav nomiris, tad viss vēl var būt.
Spigana_spigana	2006-08-01 13:46
klusaisMiletaj- tas niks neatbilst Taviem komentariem... drizak jau skalaisCinikis... ;)
raganinna13	2006-08-01 16:08
viss kaut kur paliek... bet arī savus dēmoniņus jāizlaiž ārā. :) bet man šķiet vēlāk mazliet šķitīs ka spēks ir galā. kā tad būs?
tavssargs	2006-08-01 20:55
Domāju, ka dzejolis būs par karu, šaušanu.., bet nekā. :(
pandora	2006-08-01 21:48
Kā būtu,ja būtu...:)
GedertsPiebriedis	2006-08-01 23:02
Sāpīgs, līdz ribu galiem smeldzīgs dzejolis...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!