Caur lietu...

autors: pidulis [dzejoļi]

Caur lietu, caur dubļiem,
Caur sāpēm
Un salto neziņas miglu
Mēs bridām
Kā Likteņa nodzīti zirgi,
Līdz mūsu rokas
Atkal sastapās,
Izmisuma saldajā un ciešajā
Tvērienā,
Lai nekad vairs
Nešķirtos.
Par ceļaspieķi
Mēs paņēmām ticību,
Ka būs saule
Un ziedošas pļavas,
Un jūnija pusnakts ūdeņu
Mulsā un samtainā elpa,
Jo mēs bijām atminējuši
Šo vienīgo trauslo un tomēr
Mūžīgo vārdu:
MĪLESTĪBA.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
morasse	2006-07-31 13:31
super! tikai pēdējo vārdu varēja noklusēt, tāpat būtu skaidrs :)
Burve77	2006-07-31 13:35
Man ļoti patika...
planeeta	2006-07-31 13:42
Par ceļaspieķi Mēs paņēmām ticību,...:)) Nu smuki.:)))
Spigana_spigana	2006-07-31 14:44
skaisti... :))
vehjsh	2006-07-31 16:07
Ļoti patika!
klusaisMiileetaajs	2006-07-31 16:10
Līst kā pa Jāņiem, bet šie tik domā par vairošanos! :)) Iegribu vergi...
GedertsPiebriedis	2006-07-31 16:40
Man iepatikās 17.rindiņa! :) Mušu pilna sama elpa... :)) Es pajokojos tikai! Piedodiet...
sibemols55	2006-07-31 18:55
Labs.
tavssargs	2006-07-31 20:51
Iedomājos partizāņu mīlu...
ruttta	2006-07-31 21:08
diženi...
pidulis	2006-07-31 23:32
Nebiju gaidījis tik daudz labu vārdu. Kā teica laikam Kolā Brinjons, nav nekā jaukāka par nepelnītu dāvanu vai uzslavu. Paldies!
sibemols55	2006-07-31 23:53
Tikai nepaliec iedomīgs.
sherilla	2006-08-01 12:51
te nav vārdu lieku, ko piebilst...tik skaisti un plūstoši gaisīgi vārdi kopā salikti...tišām skaisti:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!