Iedomāta jūra iedomātā mēnesnīcā.

Sudrabaini melna mēnesnīca.
Zvīļojošs jūras krasts.
Jūra.
Tā vilina un sauc.
Jūra.
Pārpasaulīgs skaistums.

Auļo mani sapņi,
sašķeļot jūru vērpetēs
un atstājot aiz sevis putas-
kā sagrautas drupas-
un metas pretī nezināmajam.
Nezināmām zvaigžņu pilīm
Un iedomātām mākoņu tālēm.

Tā mana pasaka,
skaists sapnis.
Tas viļņojas un dreb
man pie kājām.
Tas aicina mani.
Tas vilina un sauc.
Ilūzijām,
tāpat kā bailēm,
atteikt nevar.
Skaistākās no skaistajām nepazīst “nē”.