Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
kaijas vēstule
es eju, eju ēst saldējumu un tās
pienīgās debesis manam lidojumam ir palikušas pārāk biezas.. vai arī mani spārni smagi. tajos sarkst emociju gredzeni, sarkani kā ogles, iedomu krelles sabirst pērlēs zem manām pēdām. kā princese uz zirņa guļu mierpilnā ostā un plosu kaijīgi nesen pakamptu zivi.. bet miera tur nav.. nav miera zem maniem spārniem, tik izklaidīga un nerimtīga jaunības upe plūst acu zīlītēs, nagu galos, spārnu spalvās. miera osta un pienīgas debesis, laidiet mani! palaidiet mani lidot prom! 26.07.2006.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|