Melns zirnekļa tīkls
Melns zirnekļa tīkls,
Tik samtains un maigs.
noglāstīts vaigs,
nesaprasts vaids
un nemanīts smaids.
Zirnekliene-
tik lepna un cēla
un muša tīklā tik žēla.
Tik žēlot vairs nav vērts,
tās liktenis jau likteņkausos svērts.
Par barību tai citiem kļūt,
dzīvi izdzīvot nepagūt.
Kā gribētos ielīst zirnekļa domās,
gluži kā svešās somās.
Ak, kā gribas to visu redzēt un just...
Viedokļi par dzejoli |
planeeta |
2006-07-25 13:27 |
Zirnekļa domās?:)))) |
Spigana_spigana |
2006-07-25 13:28 |
zirnekļa, mušas, zirnekļa tīkla domās... visās iespējamās... ;) |
Burve77 |
2006-07-25 14:05 |
Labais dzejolis! |
sibemols55 |
2006-07-25 14:06 |
Tā no zilās sūdu mušas
Atmiņas vien palikušas.
Bet lai uzlabotu omu,
Jāapčamda svešu somu. |
u_n_a |
2006-07-25 14:30 |
Doma par dzīves lomu?
Vai spēle šī dzīve,
vai savtīgi sapņi,
varbūt mošķiem pilni kakti.
Ko likt savā sāpju somā,
lai nekristu iekšā svešā lomā?
Laikam jau tikai domu,
un tad vēl... savu lomu.
|
Spigana_spigana |
2006-07-25 15:32 |
sibemol, Tu laikam ljoti pacenties...;) |
sibemols55 |
2006-07-25 15:50 |
Nē, apm. 2 minūtes. |
kurkurmiitis |
2006-07-25 20:21 |
ideāli..viss kā dzīvē!!!
mēģinam izdzīvot svešās lomas
nekas jau tāpat vien nenotiek
un ja nepatīk
lienam ārā,bez sāpēm bez raizēm
smejoties citiem sejā
jo redzi-tās ir jau tās svešās
bet savā iejusties ādā
ir grūtāk..un kam to dosi
....
kaila dvēselīte pa purvu bradā
visiem ar baudu rādot zilumus savus
samtā un purpurā itērpjot vaidus..
lai smalkāk..lai tīkamāk citiem ciest..
balansējot likteņa svaros..
nedomājot,
ka var kādreiz neatgriesties..
..bet zirnekļa tīkls ar mušu..
tāda parādība ikdienišķa..
..un tā katru dienu.. |
sibemols55 |
2006-07-25 20:44 |
kkm komentārs labs. |
Spigana_spigana |
2006-07-25 23:10 |
vai ne... man ari patik... :) |
Burve77 |
2006-07-26 11:20 |
tā jau pati dzīve ir
tas tīkls un tā muša
katrs dzejnieks jau savā būtībā tomēr ir exibicionists...nu izvēršam to savu iekšējo uz āru un demonstrējamies, cik jaudas...par to jau nemaksā naudu, bet varbūt no tā gūstam baudu? |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|