Ivanauskaiti lasot..

No dzidrajām asarām
lietussargs izkusis.
Tādā laikā parasti dzimst dzejnieki,
ja atskaita to, ka daudzi
tā arī nomirst nepiedzimstot.

Dzima.
Mira.
Tie, kam vēl bija spēks, pārojās,
atkal dzima.
Mira.

Tev, Tibeta, mēs raidām savas dzejas.
Klāva Ausainie, pacēluši acis pret debesīm,
dzied klusi
AVE COLOR VINI CLARI
QUI CREAVIT COLEUM
CHORUS NOVEA TIBETH
NOVEA TIBETH

(Nebaidies, māt,
šie sviedri uz pieres,
tās lodes, kas manī
pret asaru lietu ir baigā niecība.)

Diemžēl nespēšu, nevarēšu nodarīt jums pāri.
Piedodiet, ka neticēju lietum.
Piedodiet, svētais.
Atļaujiet man to prieku
noraut līķautu no jūsu acīm,
pārbaudīt vai tas lietus tik nenāk no jums.

(Asaras, ko neviens neredz
vienmēr ir pašas īstākās.)

No jūsu mēmajām acīm
nāk tas ciešanu lietus.
Lauž manus kaulus reimatisms un gripa.
Bet svētā zeme dzejas gaida.
No jūsu asarām
man sāp rokas un pleci.

Bet visam pāri- Ausaino NOVEA TIBETH
Un ziedi
ziedi
ziedi

-------------------
lai dzīvo tīrā vīna krāsa
debesīs radītā
koris dzied Jaunā Tibeta
Jaunā Tibeta

nu kaukātā..