Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Tīkstošgades domas

Es brīžiem domāju par to
Kā zilā jūra uzņem upes
Par to kā rasas piles
Ausmā valgo manas kurpes

Domāju kā strāva skrien
Pa augstsprieguma vadu
Par to kā mīla aust
Un riet kā tūkstošgadu

Kā zvaigžņu elpa klusumā
Man domas laižas snaudā
Tavs pieskāriens tik maigais
Dzimst tūkstošgadu baudā

Un domas manā snaudā
Kā vētra kokus lauž
Dzimst ausmas, mirst Džordano
Un tūkstošgadei skauž….
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2006-07-24 14:04 
Nedomaa tik daudz kaa juura ko uznjem, labaak ienjem pats un tad raksti - varbuut
sanaaks labaak.
 Paracelzs  2006-07-24 14:24 
Nav ne vainas!:)))
 klusaisMiileetaajs  2006-07-24 14:27 
Es domāju, ka visas atbildes ir Bībelē.
 Plaanpraatinjsh  2006-07-24 14:35 
Vispaar Tev laiks saakt rakstiit kaa tavssargam dzejolii "Kara mirklis" - es to
augsti noveerteeju komentos.
 planeeta  2006-07-24 14:47 
Par to kā mīla aust
Un riet kā tūkstošgadu.:)))
 t_Pauliine  2006-07-24 15:37 
labi, dikti labi domāts:)
 sarma7  2006-07-24 15:58 
maigs dzejolis:) patika :)
 GedertsPiebriedis  2006-07-24 17:25 
Kas tas tāds par Džordāno, kas mirst. Zem šī nika nevienu neatradu. Atvainojos...
 gurka  2006-07-24 17:33 
Piebriedim! Bij reiz tāds dumpinieks-domātājs Džordano Bruno, kas atšķirībā no
Galileo Galileja, pat inkvizīcijas priekšā neatteicās no savām domām.....
 sibemols55  2006-07-24 19:04 
Tiešām, profesionāls ķēriens.
 tavssargs  2006-07-24 21:33 
Paldies, Plānprāt!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?