**Sāpe**

Skumja asara pārslīd pār seju lēni
Sirds puksti sitas krūtīs kā zvani mēmi
Dvēseles dzīslēs jūtu sāpju bailes
Sāpes, ko nodaru pāri sev es

Klusa sāpe aizskar dvēseles stīgu
Lai rodu sevī pret to cīņas spēku
Mirkli pārņem skumjas vijoles skaņas
Kas ieskauj savās skavās manas dziļākās rētas

Tās pagātnes rētas nelaiž mani vaļā
Bet notur cieši savā tumšākā ēnā
Notur dzili pašā dziļākā stūrī
Lai tikai kļūtu neredzama pati sev

Slēpjos ēnā, bēgu prom no sevis vien
Slēpju jūtas aiz rūtīm, ko neatklāju tev
Brīvība savas siltās plaukstas man sniedz
Bet es neapstajos un turpinu tālāk skriet

Bet kāpēc man liegt sev brīvību just
Noticēt sev un vēlreiz būt pašai sev
Kas manī skaļi vaid un nevēlas zust
Tā nepārstāj kliegt un saukt pēc sevis vien