Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
dziive skarbums!
aiz debesīm, kā ieslēgts skavās,
šis goda laukums vītolu ēnā, caur atblāzmu sudrabā viz to lejup slīgstošie zari. mans laiks ir apstājies tagadnes pasaulē būt, es nāku pie tevis, lai paliktu kopā, nebūs vārdu, būs asaras. vīraka strūklas un debesis zemās, divkrāsu varavīksnē tu atradi mājas. laiks apstājies pie astoņdesmit, pirms septiņiem vienatnē gadiem un vārti paveras pusloka strēlē, lai ienāktu nesen kritušie, nepārredzamās ēnās un miglā es sajūtu tevi, bet nespēju redzēt kad vēlos ienākt, aizveras vārti, liek gaidīt, atkal būt vienam, es zinu, kā satikt var tevi, iet dieva aizliegto ceļu. kad vēlos ienākt, aizveras vārti, liek gaidīt, atkal būt vienai, es zinu, kā satikt var tevi, iet dieva aizliegto ceļu, es iešu dieva aizliegto ceļu, lai satiktu tevi..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|