Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

chata vasara

Mees tikaamies reiz vietaa,
Kur patiesiibu nepaziist.
Tur katrs ir kas veelas buut
Un patiesiibas nav.
Shii bija muus vasara,
Liidz rudens aukstums shkjiira muus.

Es tevi gaidiiju,tu gaidiiji mani
Mees bijaam kaa apmaati iluuzijaa.
Shim sapnim mees ticeejaam,
Kopaa buut gribeejaam.
Viens par otru daudz zinaajaam.
miiljas veestules rakstiijaam.
Dziivojaam shim mirklim,shai sekundei.

Tu teici man vaardus sapnjainus,
Veel arvien manaa sirdii tie saldi kveel.
Tu daudzreiz teici ka kopaa buusim mees,
Un ka nekas no taa muus neatturees.
Nebeidzamas ilgas vienoja muus.
Un tikai viens skjeerslis-bezgaliigs attaalums.

Shii bija muusu vasara.
Muusu sirdiis taa buus.
Lai gan taa ar mums nenotiks otrreiz.
Mees abi bijaam laimiigi
Bet nav vairs nekaa.
Tikai atminjas par tevi buus vienmeer...
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-17 13:43 
Nosaukums ir vienkārši lielisks! :) Bet saturs diemžēl man šķiet dikti jau
referējošs.
 LIFE_KILLS  2004-06-17 14:28 
tāda ir dzīve... viņi dejoja vienu vasaru..
 ABE  2004-06-17 15:29 
saturs kaa radiits oho cilveekiem( ar kuru gan taa no mums nav atgadiijies)...bet -
vai nevareeji kautkaadu mazliet kreatiivaaku vaardu izveeli??

abe
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?