Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

slinkuma prieks

uz siltā
zemes klona
suņa priekus baudot.
te priekus smejot,
te, atkal, bēdas raudot.
pa brīdim strādājot
un dzīvi laiku baudot.
rit mūžs.

tur ārā,
kas nav manī iekšā
liek problēmas
sev katrs
savā priekšā.
aiz krekla man ko aizbāzt,
pastumt
man zem kājām.
svešus domu
apzelētos apļus.

burbuļus,
kas pārsprguši
pārklāj sejas
gumijotām nejukuma
maskām.
-
man patīk zemenes
kad zaļo cepurīti
ārā spļauju.
un gardi apēdot
tās sarkanumu
sirdī glaudu.
bet pielipušu gumiju
es nenoplēšu.
tā pate nokritīs,
ir slinkums problēmām.
tā nu reiz es lēšu.




Viedokļi par dzejoli
 tavssargs  2006-07-16 20:25 
Vai Tu tos kondomus sauc par gumiju? Jā, tie vēlāk nokrīt paši.
 GedertsPiebriedis  2006-07-16 22:34 
Rindas kā daudzsejainajam Anusam. Tik daudzdomīgas... Atvainojos!
 Tava_Stabilitate  2006-07-17 00:07 
Brīnišķīgs dzejolis un man tas patīk, izteiksīgs, labi skaudri salīdzinājumi un
neskatoties uz visu, kopumā izlasot vienkārši iepatikās, tik ļoti, kā mīļums.
 klusaisMiileetaajs  2006-07-17 01:20 
Nav par mani. :))
 Paracelzs  2006-07-17 08:50 
Super ,droši vien klozetpapīrs arī nav vajadzīgs !:))))....
 Plaanpraatinjsh  2006-07-17 10:16 
Kas tie par burbuljiem, jaacer,ka vismaz nav smirdiigi.
 sibemols55  2006-07-17 11:46 
Man, kā vecās skolas piekritējam, vislabāk tie suņa prieki patika.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?