Sirds, kas pukst

autors: tiklaa [dzejoļi]

Pienāk rīts pēc rīta,
Tu stāvi ielas malā un domā,
Kas atkal tevi vārdu madu virtenēs slēgs.

vai atkal atnāks kāds, kas tevi sāpinās,
Kas tavu sirdi sašķels simtiem lausku.!

Tu grimsti savās iedomās par dzīvi un saproti tikai to, ka esi sīks puteklīts
Uz ceļmallapas, kas tiek notraukts no tās ar lietus lāsēm.

Un atkal pienāk rīts.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
eugen	2004-06-17 13:07
Sirds, kas pukst ..sirds ir tikai.. orgaans.. kardiologjija nau zinaatne par miilestiibu.. ;pppp
Lodveida_zibens	2004-06-17 13:13
Tukšas pārdomas. Katrs ir tik liels puteklītis cik pats grib būt. Ceļmallapas gan sen neesmu redzējis, jo mauriņa zāles pļāvēji atņēmuši tiem dzīves telpu.
LIFE_KILLS	2004-06-17 13:17
nav ko iegrimt domās par dzīvi - jādzīvo! Rīts pienāks tāpat.. Izņemot to vienu reizi, kad nepienāks..

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!