Aka
Baiss svelmes klusums tvan
Ap betona vāku cepurēm
Radiācijas rēgu pilsētā
Ar cerību virzienu "strupceļš"
Miesu versmes pātagas šausta
Un saprāta paliekas plosa
Nervu histērijas haosā
Dvēsele žaunas žāksta
Izžuvušas akas melnā acs
Nolemtībā apjaustā
Pēdējo lūgumu bez asarām izraud -
Vienu ūdens lāsi plakstam...
---
Un piedod, ceļiniek,
Man plakstu
Vienai
Jāaizver
Viedokļi par dzejoli |
sibemols55 |
2006-07-14 17:46 |
Jā, karstuma izjūtas...Izskatās, ka tā nenormālība sāk beigties. |
Tava_Stabilitate |
2006-07-14 21:27 |
Vispār ļoti labs, es teikšu. :) |
malva |
2006-07-14 21:46 |
un `dziestot saldējums,
līdzīgs oranžam ābolam,
priekšā man kristāla šķīvī
izplūda nelielā peļķē
kā pārdurta acs..`.... arī Čaks. kaut kā tās meitenes,izskatās, no Sašiņa ietekmējušās. jebšu ap mani virmo kas čakisks? |
t_Pauliine |
2006-07-14 21:52 |
izžuvusi...
nu nevar būt!:) |
Spigana_spigana |
2006-07-14 22:23 |
labs dzejolis. :)) |
klusaisMiileetaajs |
2006-07-16 00:15 |
Dvēsele ar žaunām..?! :)))) |
GedertsPiebriedis |
2006-07-16 13:14 |
Urbanai videi ir savas ēnas puses. |
Plaanpraatinjsh |
2006-07-17 10:15 |
kM - te domaatas zhaunas ar dveeseli. Labs dzejolis. |
AKAA |
2006-08-07 19:21 |
ir tāda filma "Suņu dienas", kurā atspoguļotas cilvēku attiecības, pareizāk sakot, kā viņi jūk prātā lielā un ieilgušā karstuma dēļ... šis dzejolis arī ir par to:)
*Ap betona cepuru vākiem... - Misas raķešu bāzē ar betonu tika aizlietas šahtas, kurās glabāja kodolgalviņas padomju laikā.
jā, kad es biju tajā raķešu bāzē, nebija nevienas skaņas - ne putnu, ne sienāžu, pilnīgi nevienas... patiesi baisi...
|
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|