Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vai ticēt?

vai ticēt virtuālai mīlestībai
nereālai kaislei, glāstiem
vai ticēt vārdiem kurus netā sūta kāds
es nenoticēju un nesapratu
un negribēju saprast tos
viņš sūtīja man mīlestības vārdus
un virtuālus, nereālus glāstus
es tikai smīnēju, jo ticu tikai sev
es ticu vārdiem kurus dzirdu
un ticu glāstiem kurus jūtu
viss pārējais ir tikai sapnis
kurš pamostoties aizmirsts tiks
Viedokļi par dzejoli
 te_klasika  2006-07-14 13:23 
Aktuāla tēma
 Burve77  2006-07-14 14:13 
Nu...varianti ir dažādi.Bet es nesmīnu, jo virtuālais var pārtapt reālajā...un tad ir
noticis BRĪNUMS...
 Minelli  2006-07-14 14:26 
Ļoti aktuāla tēma!
 Plaanpraatinjsh  2006-07-14 14:51 
Sarunaa klusoMiilnieku un pieveersies realitaatei.Steidzami.
 Paracelzs  2006-07-14 14:53 
Kollin ,kur Tava intuīcija?:)
 planeeta  2006-07-14 14:59 
Te nu ir,virtuālā mīlestība...puff.Mīlestību un visu pārējo dzīvu!:)Drīz precēsies un
bērnus radīs ar` caur netu,brrr.
 forele  2006-07-14 15:30 
Es arī nesmīnu.
Man tieši viss pa īstam aizgāja arī realitātē pēc vienas kopīgas,
virtuāli reizē ēstas zemenes...;D)
 Burve77  2006-07-14 15:51 
Nu re:))
 sarma7  2006-07-14 16:37 
Jāpadomā... :)), bet dzejolis labs:)
Apšaubīt visu var arī reālajā dzīvē :)
 Ane_mone  2006-07-14 18:32 
tās virtuālās ilūzijas paši audzējam , tās var sāpēt vai iepriecināt tik pat daudz
kā reālās, ja ne vēl vairāk.
 Tava_Stabilitate  2006-07-14 21:34 
Kaut kādas šausmas. Tāds reālisms, sekls. Tas ir kaut kas no izdomas trūkuma, kurš
starp citu pēc maniem novērojumiem mēdz piemīst sistēmu administratoriem (agrāk tā
bija šaura grupa, bet tad tā izvērsās un sadalījās virknē sub-profesiju, lai gan tā
būtība paliek tā pati). Sāpe ir tajā (manuprāt), ka viņi neraksta shēmas un datora
iekšu skaistumu, bet cenšas iekāpt kaut kur, kur tiem neizdodas un varbūt arī nevajag
izdoties.
 t_Pauliine  2006-07-14 22:04 
var būt visādi...
kas vainas dzejolim?
:)
 klusaisMiileetaajs  2006-07-16 00:19 
:)) Greizsirdīgais Plānprātiņš! :)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?