tev nebūs citu Dievu godāt!

No tevis izplēnu
Caur ūdensrožu ziediem,
Un smilšu graudiem izteku
No rokām tavām.

Tu mani neturēji-
Tu saistīji ar skavām,
Kas ieslēdz dvēseli, ne miesu.

No tavām plaukstām uzziedu caur gaismu-
Tu sēji manī laimi, ticību un kaismi.
Zem tavām pēdām drosme slīd tik viegli,
Cik viegli rīta vēsma rasu dvašo.
Degsme- apvij, rēnums- caurdur,
Un acu skats caur plakstiem sien un tur.

Mēmā dziesmā nesam purpurkvēli
Un raidām lūgšanas un lāstus dieviem.

Dievi- mēs.