Spēle

autors: Burve77 [dzejoļi]

es dzīvi uztveru kā spēli
kas katru dienu
jaunus ričračkauliņus man dod
un liktenis nu tas jau arī vēlas
ar manu dzīvi skumji pajokot
tik kādreiz rudens vakarā
kad svece melna
tik mierīgi uz galda kvēl
ir kādu gaišu dzīves mirkli
tik ļoti žēl
līdz sāpēm žēl

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2006-07-10 00:21
Kāpēc tad jāžēlo gaišais dzīves mirklis?:) Jāpriecājas,ka tāds ir bijis.:))) Bet dzejolis labs.:)))
Paracelzs	2006-07-10 00:30
Iededz rozā sveci un piesauc Mīlestības Erceņģeli Samuēlu ... :)))
klusaisMiileetaajs	2006-07-10 00:33
Nevajag saukt! Es jau esmu te! :)))
Tava_Stabilitate	2006-07-10 10:02
Es jau nestrīdos par faktiem kas šī dzejoļa pamatā. Vēlos tikai teikt, ka dzejolis ir pamatīgi garlaicīgs un tāds neizteiksmīgs un arī jau apnicīgs aiz tā ka visiem grūti.
dveselju_gans	2006-07-10 18:54
Vienāds liktenis ir taisnam un negantam, labam un ļaunam, šķīstam un nešķīstam, tam, kas upurē, gan arī tam, kas neupurē; labajam notiek tāpat kā grēciniekam... Sal.māc.9:2.
Paracelzs	2006-07-10 19:06
Amen!
_Rasa_	2006-07-11 20:28
Stabilitāte kā vienmēr ļoti kritiska,bet man gan tīri labi patika.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!