Nejaušība

autors: gailene [dzejoļi]

Es tikai mazdrusciņ pajokoju.

Es netīšām izdēju šo olu.

Nu domāju- vai nav naivi cerēt,

Ka pūkainu cāli varēšu perēt?

Un izaugs liela, raiba vista,

Manas vieglprātīgās rīcības sista.

Ar nepiepildāmu sapni tā dzīvos,

Ka reiz kā vanags debesīs lidos.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2006-07-05 11:49
Šo darbu tā arī uztveru,kā joku,vairāk neko.:)))
kollin	2006-07-05 12:08
:))))))
Burve77	2006-07-05 12:50
Ne nu lidos, ne nu kā, tā tik tāda pasaka:))
t_Pauliine	2006-07-05 18:55
nē, neko jokainu es te neizlasīju... drīzāk kādu dvēsles smeldzīti...
sssusurs	2006-07-06 00:06
Par kļūdām un sapņiem... Man ar nešķiet, ka joks.
planeeta	2006-07-06 10:06
Es lasīju tā un šitā,bezmazvai izstiepos lasīdama,nu neredzu nekādu smeldzi!:)
Paracelzs	2006-07-06 14:53
Daudzi tā dzīvo .:)
Ane_mone	2006-07-07 15:26
drusku kaitināja atskaņas vista - sista.
klusaisMiileetaajs	2006-07-09 00:26
Gailene arī izrādās ir burve!!! :))) Anemone, nečīksti! Vārdam "vista" ir ne tādas vien atskaņas.
Ane_mone	2006-07-09 13:12
K-M, piekrītu:)
GedertsPiebriedis	2006-07-09 13:49
Varbūt mazliet bērnišķīgi, ja ne pārspīlēti. :))
tavssargs	2006-07-09 17:44
Stājies aviācijā, vista! :)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!