Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Domus

Nāc, Sieviete, pie manis.
Šaurās dienās,
Tu jutīsi mana lidlauka garumu.

Caur maniem plakstiem saspiežas gaisma,
Skrejceļu ieputinās sniegs,
Un būs ledus silti.
Mēs dzīvosim betona kubā,
Citrona sienās.
Istabā Viena priede, zaļos ziemā.

Saule notek gar manu gleznu rāmjiem,
Rītos.
Tev mūžzilās debesis, metināšu tērauda rāmjos,
Zaļi mākoņi sitīsies plaukstās gar logiem.

Tu neatnāksi,
Es dzīvošu viens,
Ar daudzām citām.

Es dzīvošu kubā,
Tu man
Uz manas baltās cementa grīdas.

Kad oranžās priežu saules nolīs pār grīdu,
Es pieplakšu grīdai,
Rītu.

Es laikam tevi mīlu, laizu, aiztieku.

Es košļāju domīgi priežu skujas.
Es vienkārši tevi paņēmu,
No kādas pieturas.

Manā priedē,
Apelsīni.

Dzeltenais lido loks zilumā,
Brīvdienās.
Arī par tevi un tev.
Viedokļi par dzejoli
 Paracelzs  2006-07-03 19:34 
Freidam būtu ko teikt .
 planeeta  2006-07-03 19:47 
Tāds pārspīlēts colors,neteikšu,ka nepatīk.:)
 hazel  2006-07-03 20:13 
intersanti katrā ziņā :)
 Tava_Stabilitate  2006-07-03 20:33 
Man jau pašam baigi patīk.

O!

Pilnīgi tāds skats paveras. Mmmmmm. Jā, tas tev
nav žvīks žvāks un gatavs. :)
 Spigana_spigana  2006-07-03 20:53 
Es dzīvošu viens,
Ar daudzām citām.
:)

Labs dzejolis. :)
 tavssargs  2006-07-03 21:34 
:))) T_S arī no laizītajiem..?! :)))
 t_Pauliine  2006-07-03 22:19 
Paracelzs, Freidam kā reiz vairs nebūtu ko teikt!;p
 GedertsPiebriedis  2006-07-03 23:28 
Satraucošas rindas. Apelsīni priedē!!!! Citroni sienās!!!!
 Burve77  2006-07-04 09:46 
Murgi.
 forele  2006-07-04 11:21 
Iedvesmojoši katrā ziņā.
 Burve77  2006-07-04 12:32 
Nekāda stabiluma...krāszieds sajaukts...palīgā!
 planeeta  2006-07-04 12:57 
Rakstīts nevis no sirds bet apzinot,kā būtu interesantāk.:))
 forele  2006-07-04 13:01 
Bet IR taču interesanti...! ;)
 planeeta  2006-07-04 13:05 
Njā,bet bļaustot,ka esi liels un dižs dzejnieks diez vai tik lēts gājiens
piedien.Kaut gan,ko nu es zinu...:))))
 Burve77  2006-07-04 13:23 
jau izdzēru lillā ziņas
uzkožot baltu plūmi
pa radio skan čabatiņas
un brīežiem
man paliek drūmi
ir ciemos atnācis burvis
un šodien jau rokturi durvīm
solījās
pieskrūvēt sargi
ak mīļie nesodiet bargi
es pats jau esmu tas burvis
un man par to
prieks
kaut arī bez mitas
snieg violets sniegs:))
 Burve77  2006-07-04 13:24 
kļūdu labojums...brīžiem:))
 forele  2006-07-04 13:27 
...par Gedertu domā, Burve, ka tie brieži iespruka...?;)
 Burve77  2006-07-04 13:28 
Pirksti par ātru skrēja, briedi tie nenoskrēja:))
 Tava_Stabilitate  2006-07-04 13:29 
Mjā, izskatās, ka cilvēki sitās starp ticības un neticības mūriem. Es domāju, ka tā
varētu būt grūti - būt tādā sāpīgā šaurumā. Bet no kā tas viss ceļas, es
jautāju?

Cilvēkiem ir jāmīl sevi, nevis jāmeklē nemīlētie līdzīgie. Jācenšas
iemīlēt mīlētos, manuprāt, tad mīlētie varētu dod kaut ko no savas kaisles un skavām.
 Tava_Stabilitate  2006-07-04 13:31 
Man piemēram burve patīk un es labprāt pavadītu ar viņu kādu sestdienas rītu savās
mājās, bet viņa nelaiž sev klāt. Viņa liek galdā, kājās stāvot, bet viņai būtu jāguļ
tāpat kā man.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?