Mīlas kalns.

Tik smagiem soļiem neej pāri maniem sapņiem,tik daļa manis-jatie lūzt,man sāp.
es pat no sapņiem mācos dzīvi mīlēt,lai vieglāk būtu šajā kalnā kāpt.Tāds savāds augstums,redzēts,tomēr svešāds,pār krauju kraujām daudzas takas slīd,tām pāri skaidras zaļas tāles plešas,un sūram pieneņziedam līdzās saule spīd..Tāds savāds kalns,to paši meklēt spējamkad atradām ceļš likās pārak grūts!Un piekusuši sev vairs nevaicājām,ko otrs domā un,ko jūt.
Es lūdzos,saudzē manus sapņus Tu.Varbūt ar skumjām aizsnigtu gravas,ja mēs tā arī torreiz vairs netiktos,ja mēs viens otram garām paietu.Nāc pasniedz roku tā,kā pasniedz ceļa maizi...Es zinu,mīla ir tāds liels un savāds kalns,līdz pašai smailej mēģināsim aiziet,lai plašums ērgļu sparnos ceļas mums pāri.
Vien manos sapņos neej tik smagiem soļiem,tie dzīvi ir un dzīvam sāp,ir mīlas kalns ar augstām,skaidrām tālēm,bet ievainotam grūti kalnā kāpt!!!!!


P.S.-Mīlestība nekad nebeidzas........