Veltiijums pooh!!!

autors: rasaslaase [dzejoļi]

Vējš pa lapām meklē sevi
Apmet kūleni un nokrīt,
Lietus lāse iekrīt peļķē
Uzsit riņķi pazūd dzelmē.

Mani vārdi atskan vējā
Klsi norimst kamēr izgaist,
Manas lūpas meklē tevi
Noliecas, bet tevi nejūt.

Manas rokas apķer gaisu
Taustās, sapinas un norimst,
Maas kājas meklē zemi
Aizķeras un iemūk tajā.

Mana sirds čukst klusi, klusi
Vārdus tos kas nāk no sevis,
Mana sirds pukst strauji, strauji
Kad pie Tevis mieru rod.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
donnainese	2006-06-28 22:29
skaists:)
sarma7	2006-06-28 22:39
maigi :)
planeeta	2006-06-28 22:45
Veltījums ir un paliek veltījums.:))) Bet pirmais pants tā vien vizualizējas.:)))
t_Pauliine	2006-06-28 23:31
izskatās, ka līriskais varonis ir tik jauka veltījuma vērts;)))
kollin	2006-06-28 23:34
Vai tik neesi amora bultas skarta?:))
klusaisMiileetaajs	2006-06-29 10:20
Kāpēc arī mieras stāvoklī Tev sirds sit strauji, strauji..? Vajag uztaisīt kardiogramu! :)
tavssargs	2006-06-29 11:03
Kad zaldāts nostājas miera stājā, tas nozīmē, ka viņam kuru katru brīdi būs jādodas kustībā. Tāpēc, KLM!
GedertsPiebriedis	2006-06-29 11:38
Ja būtu atskaņas, tad pat poohs priecātos. :)
pooh	2006-06-30 12:45
:*

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!