MOS 450 - II Reloaded

autors: Tava_Stabilitate [dzejoļi]

Un vecā Līze, Līze, Līze,
Visu nakti sēdēja,
zem mana loga,
un gaiži raudāja.

Vai tu zini ko es daru,
Vai tev nojausma ko jūtu?
Darbā esmu mazulīt,
Diez vai spēsi sazvanīt.

Šeit pie savas zaļās virpas,
Metālu es dīrāju pēc savas gribas.
Baudu to kā skaidas vērpjas un
Kā ģeometrs izmantoju savas akurātās spējas.
Skaidu maliņas tik asas, tonētas metāla mokās,
- violeti zilas!

Tā krāsa mani uzbudina.
Un domāju par savu varu,
Ka varu likt metālam nomest savu svaru.
No prasta, brūna dzelža,
Liku tapt tam paltīnbaltam,
Seksuāli rievotam.

Tu manās domās neesi,
Kad virpoju es sagatvi.
Tu mani nesaisti un nespēsi,
Jo darbā mīlu griežņtroksni.
O, jā, šo skaņu svilpjošo,
Kad pārslēdzu es ātrumu nākošo!

Šeit enerģija lokās bailēs,
Un karstums tēraudam liek kliegt spailēs!
Jaudas vadi karsti, liek griezties,
Strīpotajam motoram aizelsdamies.
Patrona masīvā cieši iekodusies detaļā -
Kā agonijā, tik stipri.

Viss vizuļo, ir silti,
Esmu beidzis apstrādi.
Roku muskuļi dzeltenie ar solidolu ieziestie,
Ir atslābuši viegli trīcoši.
Es jūtu bezspēku un
Sajūtu miegu.

Es novelku brilles un noslauku rokas,
Ar rūpnīcas ūdeni nomazgāju savas divas sejas.
Nepaliek labāk, tik sajūta ka beidzies
Ir metāliskais dzimumakts.
Takts sit ritmu, soļu ritmu,
Esmu mājās, gribu tevi.

Tu maigā draudzenīte mana,
Kur ir tas telefons kurš zvana?
Tas zvana, zvana, kaut kur zvana,
Tik izmisīgi un cītīgi tas zvana,
Ka ceļu to ar gurdu roku ......
Bet balss vietā rādītāji ir apmetuši loku.

Un vecā Līze, Līze, Līze,
Visu nakti sēdēja,
zem mana loga,
un gaiži raudāja.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2006-06-28 14:13
O,bargais kritiķ`s klāt!:)) Atkal jau rūpnīcas,vai tik neesi Lichia gara rads?:) Man nav saprotams šis darbs.
Paracelzs	2006-06-28 14:18
Ļoti monumentāli ,priekš biorobota pat talantīgi .
Nomads	2006-06-28 14:31
superiigi svaigs gabals sai vietai..:)))))
Plaanpraatinjsh	2006-06-28 14:34
Vai tikai rokas Tu smeeree ar solidoju? Un kaapeec iisti raud vecaa Liize? Buus jaasaka kM ,lai aiziet un savaac to sievishkji. Kaut kaads domu haoss ne dzejolis,laikam veel Jaanju iespaids.
eugen	2006-06-28 14:34
Pla - bet vrb Licjia ir taapati Stabilitaate :))
planeeta	2006-06-28 14:38
Jā,to nu nevar zināt.:))) Tādā gadījumā,šamā pie rūpnīcām ķērusies klāt"pa nopietnam".:))))
t_Pauliine	2006-06-28 14:41
Nomad, arī citviet superīgi svaigie ar ne gluži tik superīgi sanāk vienviet...
forele	2006-06-28 14:52
Hmm... Es nu gan te neredzu ne smakas no Lichias. Klau, bet kas jums nepatīk?! Izlasīju divreiz, un pilnīgi bilde acu priekšā, dinamikā, un sajūtas, lai! :)
Tava_Stabilitate	2006-06-28 14:53
Es ļoti atvainojos, ka nepaspēju uz pirmizrādi. Sasodītā birokrātija. :) Es pateicos par vētrainajiem aplausiem. Ir atkal prieks redzēties pēc 20 gadiem, atkal sastapt savus vecos klausītājus un likt tiem dirdēt tos pašus senso grāvējus, kuri iekustināja publiku, atnesa jaunas strāvas iesīkstējušajā sistēmā. I: Kā jūs vērtējat šo savu vienu no pirmajām dziesmām, tagad pēc 20 gadiem? A: Ziniet, toreiz, kad to rakstīju, man tas likās kā joks, taču gadiem ejot, un redzot cilvēkus, kalusītājus, sajutu kā tas piepildās. Šis dzejolis ir kā mana paša dzīve - no neliela stiebriņa izaudzis par briedušu rudzu vārpu. I: Ko jūs vēlētos novēlēt citiem dzejniekiem? A: Es vēlētos teikt, ka bez savas dzejas pajūsmošanas ir grūti iemīlēt dzeju principā. Kā jau teicu, man šis dzejolis ļoti, ļoti, ļoti patīk. Īpaši jaunajās skaņās, kā mūsdienās tās ir pieņemts.
Tava_Stabilitate	2006-06-28 14:55
Aplausi, aplausi, aplausi. Paldies! Paldies! :) Tik izmisīgi un cītīgi tas zvana, Ka ceļu to ar gurdu roku ...... Bet balss vietā rādītāji ir apmetuši loku. Mjā, kāda dzīves ironija. No joka līdz elkam. Bet laikam jau kādam tā ir labpaticies.
Paracelzs	2006-06-28 14:57
Droši vien katru vakaru pirms gulētiešanas pie spoguļa deklamē .
planeeta	2006-06-28 15:01
forele,smakas nav bet rūpnīca,kā dzīva.:)))
Tava_Stabilitate	2006-06-28 15:09
Ar ko atšķiras īsts dzejnieks no dzejdareļa. Es uzdodu sev šo jautājumu. Dzejdarelis izmisīgi cenšās savus moku darbus (jā, jā tieši moku darbus) spiest un stumt cēli stāvot ubaga kamuflāžā uz ielas. Bet dzejnieks, jā. Dzejnieks .......... dzejnieks jau ir bagāts pirms paspējis uzrakstīt pirmo rindu. Viņa šņāpiens jau ir pilns tās mīlestības, kura iemīlējusi viņa rindas, rindas kuras arī ir milas objekta ainava. Kā saule. Mīlošs cilvēks uzreiz atpazīst traģiskos moku darbus, salauztos dzejdareļus, svešo un destruktīvo sajūtu vadītās elsas.
Tava_Stabilitate	2006-06-28 15:11
Vai dzejnieks jūt līdzi šiem bēdu sagrauztajiem cilvēkiem? Nē, tos jātriec ar smaidu ārā no dzejas paradīzes, ar veiklu kājas spērienu tiem jalaiž pa dibenu. Nē, nevienmēr. Dažreiz arī dzejdarelis uzraksta kaut ko no sirds. Atzīšos, esmu aizkustinājumā ripinājis asaru. Tā gan. Tas gan sen, tālā pagātnē kad biju jauns un dzejas pasaulē mirgoju ikdien`.
planeeta	2006-06-28 15:13
Izklausās pēc paštīksmināšanās un citu nolikšanas.
Paracelzs	2006-06-28 15:18
Kaismīgas ilgas pēc atzīšanas ....:)))))))))))
klusaisMiileetaajs	2006-06-28 15:22
Man jau patīk... Mani gan vairāk uzbudina rozā krāsa, nevis violeti zilā. :))
Tava_Stabilitate	2006-06-28 15:44
Es mīlu un esmu labs. :) Tāds liktenis, neko nevar darīt. Bet jā, ne visi mani mīl. Kāpēc gan tā. Kaut kas tur tāds jocīgs.
Tava_Stabilitate	2006-06-28 15:46
BTW vai man ir vērts šo to jums parakstīt? Šeit? :) Man kaut kā it kā ir iespējas šobrīd. Kā ir? :)
t_Pauliine	2006-06-28 15:49
ak jel, nu ienes gan svaiguma šalti! tauta jau gaida ar avansa pateicību!;)))
Attēloti tikai pirmie 20 komentāri. Lai izlasītu pārējos komentārus, lūdzu reģistrējies oHo.lv

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!