Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
ceļā A. Ahmatovu lasot
Tu visu piedosi man.
Ka neesmu vairs jauna. Ka gaitām takts cita. Tā, kas pusnaktīs kapu zvanos sit. Ka elpā mūžam neskan tavi vārdi. Vēl bailes tajā. Vēl skumjas tur aiziet padebeša vētrām Līdz. Bet vēl man vēnās ilgas līst- Kā sīrupmelns, pārsaldens Jāņogvīns, Kam indes lāses pilinātas klāt. Kad dziļāk dzer, Tad sajūt rūgto noti. Smagi un lipīgi melnās straumes Ar rubīna lāsumiem dzīslās rit, Es tālāk eju. Zem basām pēdām vairs nav balta, smalka liedagsmilts- Te dzelžu sliedes, saulē sakveldētas paralēli skrien. Vairs nava asās kāpu niedres- Te šķembas akmeņu. Vairs nava vēsās rietumbrīzes- Griezīgi svilpieni gaisus šķeļ Svelošā svelmē. Atmirdz rāma, melna vagona sāni. Vilciena sastāvs klab. Vairs jauna neesmu. Bet tevi elpoju vēl arvien.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|