Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ak, gaismu redzu!

tas ods,
kurš vēl asinis nedzēris džinkst.
tas sods,
kurš vēl nesasniedz mani.
ir tukš,
kā balons no donaldu maka.

es brīvi pasaulē
savas rokas muļķībai plešu.
Tu domā es dvešu...

nē, nikni dzīvību turu,
un meloju visiem.

jo sevišķi sev...

cik klusa ir zāle.

rimta.

ļaujas sevi tā cirpt,
sēklotu ziediņu galvu
pieliec.
klusē un nebeidz tā dzimt pate sevī
no jauna.

skaužu un ceru, un zinu ik brīdi.
zaļos asnos reiz skatīt šo sauli.

meli lai paliek,
smaidi pret sauli.
neredzu trumsu
skatu
tik SAULI.
Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2006-06-27 09:54 
apžilbsi!;)))
 Plaanpraatinjsh  2006-06-27 10:08 
Kozh jau tikai odes - sievieshu kaartas odi, to vajadzeeja precizeet.Citaadi buutu
pienjemams dzejs.
 planeeta  2006-06-27 11:40 
Tas,nogurums pēc mauriņa nopļaušanas,vai zālītes žēl?:))
 klusaisMiileetaajs  2006-06-27 11:42 
Vajag pagulēt kaņepēs! Re, Plānprātiņš jau spēj pat par sievietēm parunāt! :))
 forele  2006-06-27 13:39 
Lasīju un aizrāvos, patika! :)
 sarma7  2006-06-27 13:54 
Labs :)
 GedertsPiebriedis  2006-06-27 15:27 
Kas tā par sēklotu ziediņu galvu..?!
 Plaanpraatinjsh  2006-06-27 16:20 
GP,
maacies botaaniku un neuzdod muljkjiigus jautaajumus, ziedi ir augu
reproduktiivie orgaani.Saprati?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?