Kalnos.

autors: adias [dzejoļi]

jocīgi - Tu jūti un tad nejūti un atkal no gala, no vienas uz otru malu.
Ir bail, gribas sevi saudzēt, sirds brīvības alkst un mīlas, bet prāts laužas.
Skumjas un reizē prieks, sajaucies ledus un sniegs kalnos mirdz siltā saulē..
sūrst vecās rētas, bet sasalums sirdī pamazām kūst... strauti plūst.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2006-06-27 10:10
Sasalumam sirdii sen jaabuut izkususham - vasara ,pajautaa kM, ja netici man.
klusaisMiileetaajs	2006-06-27 11:40
Tev laikam biezais Adidas kostīms mugurā?
planeeta	2006-06-27 11:42
Nu,smuki!:)) Labi,ka ir prāts.:))
GedertsPiebriedis	2006-06-27 15:28
Vai tad tāds arī ir dzejolis..?!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!