Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Viņa/Tu

Es zinu meiteni kādu,
Nekur citur nerast man tādu,
Sapņos man mīt tā arvienu,
To pielūdzu kvēli ik dienu

Ziemas naktis un sapņi tai matos,
Dzelmju pērles zibsnij tai skatos,
Vakarblāzma ritinas vaigos,
Druska viltus ir vārdos maigos,

Saka, ka mīlot tā sapņainā mēlē,
Uguns ar mani rotaļu spēlē,
Te nemanot viņa grib virsroku gūt,
Te rokā tā bija, te atkal jau zūd

Šī meitene skaistā tin mani ap pirkstu,
Te prieka, te žēlabu asarās mirkstu,
Te debesu dārzos ar viņu es deju,
Te lietainā ceļā es vientulīgs eju

Šīs meitenes dēļ es zaudēju prātu,
Un godu, un cieņu, un mieru sen krātu,
Tā spēj savā priekšā man ceļos likt krist,
Un lielākās pasaules miskastes brist...

...

-========-=====-========-

...jau jūtu, ka saprāts atstāt sāk mani,
bet tu vēl kā sirēnu mūzika skani,
kādēļ mīlas zobenu sirdī man dūri,
jau sadurtu sviedi vēl cerību mūrī,
šo zobenu izvilkt no sirds man nav lemts,
un spēks, lai vēl cīnītos, projām ir ņemts...


Viedokļi par dzejoli
 soul_of_death  2004-06-20 18:50 
Man shis dzejolis tieshaam patika...:)
 kariinite  2004-08-24 09:03 
ljoti skaisti!!!
 LadyInBlack  2005-11-25 10:18 
Spēcīgi. Bet es negribētu būt šī meitene...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?