zobratu dziesmiņa. oda laikam

Viņa nograuza vafeli
Tā
Tik kārdinoši kraukšķēja starp zobiem.
Gar zodu ritēja asinssarkanas granātsulas lāses
[lāsts pār tevi]
viņam radās vēlme to nolaizīt
[dievīgais, neaizej!]
kamēr mēs rūpnīcā, darbībā.
Zobrati negriezās, manuprāt
Laiks grib mūs sagraut.
Sagrauzt kārdinoši kraukšķīgi,
Starp zobiem ar smiltīm.
Šņirkst.
Trīs pēdējās saujas.
[neej!]
Ak.
Regresējam.
[neaizej]
tvaika pirts, ugunis tavos plati atplestajos
redzokļos,
dīķos, kur slīkt.
Kardināli pamaini mani
[neaizej]
zobrati iegriežas.
Laika rats arīdzan.
Darbība progresā.
Kod grēkā ābolā!
[neaizej!]