oda mušai krūzē

pār saules dienu,
mēness naksnīgs,
lietus mākon`s slīgst.
un piena krūzē,
izmirkušiem spārniem,
krīt,
slapjās skumjās,
muša.
slīkst.

ir piekrāpts
sapņu lidojums,
un nedzimusi laime
baltā dzīves
sulā beidzas,
nesākusi citus priecēt,
spārnu
vēdas klausīt,
asos pieskārienus
just.