Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

šķērsielu mazdārziņš

Dzeltenā asfaltā
kļavas aug
kliedzoši zilā
tām grūti

Dzeltenā naktī
sapņi zied
apsedz kļavas
ar hūti

Lapainu atvasi
nenes man
nenoplūc to
vai dzirdi?

Aplaisti
kļavainu ielu
lejkannu
pastkartē sūti!
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2006-06-19 10:59 
Kadreiz bija dziesminja par dzeltenaam gardiineem, lai tad tagad arii skan par
dzeltenu asfaltu,nakti un lejkannu.
 sssusurs  2006-06-19 21:22 
Interesanti. Tev nepatīk arī, ja Tev ziedus dāvina? :)
 sssusurs  2006-06-19 21:22 
Nu, es domāju, grieztos :)
 hazel  2006-06-20 01:18 
nē, ar ziediem ir savādāk, par tiem rūpējas, laista, kopj, tur siltumnīcā, tie ir
auguši, lai taptu nogriezti,bet kļava asfaltā aug vientuļa un savu vietu šaurajā
akmens spraudziņā ir sūri grūti izcīnījusi, neviens to nav lutinājis. Tās jāapbrīno,
nevajag pāri darīt :)
 sssusurs  2006-06-20 02:27 
brrrr... es iedomājos, kā būtu, ja es būtu audzēts, lai taptu nogriezts.
 Plaanpraatinjsh  2006-06-20 10:17 
sssusur,
bet kaapeec buutu augiem jaanorauj to reproduktiivie orgaani - ziedi un
kaadam jaadaavina? Vai tad Tev tik ljoti patiik noraushana?
 sibemols55  2006-06-20 16:34 
Man patika - daudzi no mums auguši šķērsieliņās, kuras visu mūžu paliks atmiņās,
neskatoties uz to, kur tagad mītam.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?