Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ceļā uz sauli

Es atsperos un lecu tik augstu
Ka nokļūstu pussoli tuvāk tev
Man pietrūkst tavu spēcīgo plaukstu
Drīz liesmas mani dedzināt sāks

Man nebija spēka tik augstu lēkt
Lai debesīs tālās sastaptu tevi
Un dūmu mākoņos sāku es sēkt
Kaut blakus vēl nebija tevis

Mani kā putekli pa pasauli nēsā
Miljoniem spīdekļu garām skrien
Es kaut kur atrodos visumā vēsā
Bet tavas liesmas silda aizvien

Kādreiz dzisīs tavas verdošās liesmas
Un vēl blakus tev nebūšu es
Neviens dzīvais vairs nedziedās dziesmas
Jo ceļā pie tevis būšu sadedzis es
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2006-06-19 11:07 
Eed kaartiigu spekji ar siipoliem un uzleeksi ne tur vien, tad buus ko apdzejot.
 planeeta  2006-06-19 11:16 
Pirmajā pantā par tām spēcīgajām plaukstām....pārpratu,tad atpratu,izrādās saule!:)))
 sarma7  2006-06-19 12:27 
nesadedz :) dvīvo :) interesants :)
 Ane_mone  2006-06-19 12:40 
Saules pielūgsme:))
 Plaanpraatinjsh  2006-06-19 15:06 
planeeta,
bet kaadas plaukstas tad Tu iedomaajies? Ak,Tu nebeedne!! Zheel ka kM
shodien pa Tvaika ielu, vinjsh jau nu zinaatu ko teikt.
 Paracelzs  2006-06-19 20:39 
Tu vēlies laikam Ikaru pārtrumpot!:)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?