Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pārdzimt sāpēs

Saule aiz mākoņiem aizslēpās.
Manu smaidu skumjas izdzēsa.
Kaislīga deja virs bezdibeņa,
Caur sāpēm un asarām aizsākās.

Virpuļojot sāpju dejā,
Lūkojoties bezdibenī,
Sāpēs celties un atdzimt no jauna,
Jaunai saulei, jaunam smaidam.

Griezties, virpuļot, klusumā izkliegt,
Sāpes, kas plēš manas krūtis.
Pārdzimt caur sāpēm,
Mirt un augšāmcelties...

Celties, atmosties, atdzimt...
Sniedzu roku pretim saulei.
Siltumā, gaismā uzplaukt no jauna.
Es ceļos, es eju, es dzīvoju!
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-05-27 10:26 
Mjā! Atkal kaut kas no 1905. gada revolūcijas repertuāra! Diemžēl vāji!
 sanry  2004-05-27 11:35 
Atdzimt no sāpēm
Moku pārpārēm..
Tikai nepagurt ejot,
Pieņem to smejot..
 miona  2005-01-19 20:39 
:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?