mīļi
kad ūdens apņem,
nejūt lāšu ritu.
kad mīļums blakus
tad nejūt visu citu.
pulksteņi pārliek sevi,
nezvana,
tikšķ klusu, klusu.
suņi smaida
kopā ar blusu
arī
pavisam klusu.
vējš pietur
lapas kokiem,
neļaujot
skaļi čabēt.
mēle sien
mutē vārdus
neļaujot
tukši grabēt.
| Viedokļi par dzejoli |
| Drusts |
2006-06-12 11:44 |
| Kuš:)-Pooham tik mīļi uznācis!:) |
| Burve77 |
2006-06-12 11:45 |
| Ai...cik mīļš dzejolis! Burvīgi! |
| rasaslaase |
2006-06-12 11:55 |
Ļoti mīļš dzjoliitis.
Kluss, mīļš, mazliet midzinošs:) !!! |
| planeeta |
2006-06-12 11:57 |
| Nu ļoti labs,pilnīgs bezvējš.:) |
| forele |
2006-06-12 11:57 |
| Vai dieniņ, šis gan burvīgs!!!! :)))) |
| t_Pauliine |
2006-06-12 12:48 |
klusi izlasīju...:)
to vien tik arī ierakstīju [čukstus...]
:))))) |
| Seridana |
2006-06-13 14:11 |
| klusi gan,bet jauku,jauki;) |
| sibemols55 |
2006-06-13 16:05 |
| Labs. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!