Un tad apstāsies laiks (I)

autors: Ane_mone [dzejoļi]

Un tad apstāsies laiks...
Es gribu tev būt
mūžīgi par maz
un vairāk kā vajag.
bada maize azotē paslēpta
līdz pēdējai drupatai apēsta,
un svētku gaviļu pārpilnība
es gribu tev būt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
sibemols55	2006-06-07 09:47
Labs.
t_Pauliine	2006-06-07 10:26
nez kā būtu ja tā būtu...? labi gan uzrakstīts!:)
planeeta	2006-06-07 10:53
Nu patīk man,kā Ane raksta!:))) Ļoti labs.:)
klusaisMiileetaajs	2006-06-07 11:42
Nu, nu...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!