Duraks
Ierāmētu pasaciņu,
Kādam gribās pastāstīt,
Apvārdot sirdsapziņu,
Debesmannu uzvārīt.
Čiekuru no egles raut,
Pēc tam ļoti pārdzīvot,
Tā kā trakam sunim kaukt,
Pastardienu piedzīvot.
Uz teātri pa pliko iet,
Tā lai visi nodomā,
„Viņam aizkritis ir ciet,
Duraks pašā kodolā”.
Viedokļi par dzejoli |
spirkalka |
2006-06-05 12:31 |
man tiik pashkritika:) |
planeeta |
2006-06-05 12:52 |
Pārdzīvot par norautu čiekuru,varbūt,pat apraudāties,nu....Duraks.:))) |
klusaisMiileetaajs |
2006-06-05 14:56 |
Spēcīgas rindas. Ir ko padomāt, jo ne katram ir pa spēkam tā pašatklāties citu priekšā. Bet varbūt tā ir deviance..? Neapvaldīts dvēseles ekshibicionisms..? Jā... |
kollin |
2006-06-05 16:00 |
labi uzrakstīts:))katrā slēpjas duraks, tikai ne katrs to var atklāti pateikt...vai varbūt kļūdos?:)) |
tavssargs |
2006-06-05 17:14 |
Neesmu sevī pamanījis... |
planeeta |
2006-06-05 18:38 |
Manī pilnīgi noteikti šis slēpjas,citreiz tik blonda,tik blonda,ka pilnīgi riebst.:) |
planeeta |
2006-06-05 18:40 |
Vispār jau,laikam,te bij cits duracisms domāts,ne blondais. |
GedertsPiebriedis |
2006-06-05 20:04 |
Šādus dzejoļus nedrīkstētu publicēt. |
Dude |
2006-06-05 20:08 |
Kaut kas šajā dzejolī piesaista,patīk! |
Winged_sound |
2006-06-06 12:33 |
shurumburums-LABAIS!!! |
riimjuziime |
2006-06-07 08:39 |
he :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|