prātu nespēj just

iet pirksti dzīvesprieku baudīt,
tos kājas ness.
vienalga vai zied lini,
vai zelta pienenes.

ķer kādreiz kapa malu
vai lāpstas kātu tver.
nekad jau nevar zināt
cik sauja smilšu sver.

un tāpēc kamēr tukša
man plauksta,- durvis ver,
es atveru un eju,
lai tuksnes smiltis ber.

še zaļā zaļi prieki
un zaļais pūķis dej.
tik piesarg savas kājas
lai sīvo neuzlej.

ver vaļā savu muti
un rūgtos malkus dzer,
tad pretim rūgtai dzirai
ik brīdis saldāks smej.

un neej gulēt kamēr
vēl tavi pirksti kust
kas gan ir kādam daļas,
ka prātu nespēj just.