Dzīva jau bez gala un malas :)

***
Sadegt brīvības liesmām par godu kādā nejauši izvēlētā pēcpusdienā.
Ierakties. Pazust liesmās tik saltās kā brīnumsvecītes dzirksteles.
Un pasaule tāda brīvdienu grūtniece. Nelabumi un galvas reiboņi.
Bet drīz būs labi, mēs spēlēsim riču raču līdz pusnaktij dzersim tējas ar medu.
Un klausīsimies pankroku tik skaļi ka glāzes bufetē dziedās līdzi.
Un kaimiņi ar slotu pa sienu sitīs ritmu tik naivi un mīlīgi.
Drīz būsim galā, noliec fotoaparātu un apēd desu maizi un piekod marinētu gurķi.
Drīz būs mūsu stacija, mēs izkāpsim ārā, mirkli lūkosimies uz priedēm un tad dosimies sadegt brīvības liesmās , godinot ar komatu saistītās mūsu brīvības alkas.
***
Aizver savas mandeļu acis, griezies uz sāniem un guli.
Nē, un vēlreiz nē , es tevi nemīlu un nekad nemīlēšu,
Jo rudenī, kad lapas vēl nesāks laizīt dzeltensārtās brūces
Tu būsi pie citas sāniem , siltajiem, smilšainajiem gurniem
Locīsies apkārt kā marcipāna čūska ,laizīsi citai skrambas
Un jutekliskus plāksterus uz ceļiem un neceļiem līmēsi,
Tad es tapšu tāda pus pagātne, pus tagadne,
Starp tūkstošiem kilometru garumā sarindotām ceļa zīmēm,
Mēs būsim sasolījuši visu ko un neko. Es sēdēšu dzīvoklī, kodīšu pirkstu galus
Kamēr tu Spānijas smilšainajos gurnos ieelposi un izelposi brīvi.