Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

dziesma par karali

karalis
kāpj kalnā
un stiepj līdzi
pats savu krēslu

nopil sarkanas rozes
no noberztiem pirkstu galiem

sarkanas švīkas
klintī
no pirkstiem,
kas turas pie akmens sienas

sarkanas rozes
karalim
kas stiepj
pats savu krēslu

kalnā

Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2006-06-01 13:39 
Izlasīju,jūtu,galvā ielien "Depeche Mode".:)
 donnainese  2006-06-01 14:08 
smags gadiijums:)
 klusaisMiileetaajs  2006-06-01 15:08 
Kādas tur rozes..?! Būtu labāk gājusi šefam palīgā.
 ak_vai  2006-06-01 15:35 
vai līdz krēslai, krēslu stiepdams, uzkāps karalis kalnā?
 tavssargs  2006-06-01 16:39 
Man nav ko teikt...
 sibemols55  2006-06-01 17:44 
Skrējiens pēc miljona autora izpratnē.
 GedertsPiebriedis  2006-06-01 21:34 
Ak, dievs! Iedomājos Ērgļu klintis... Tik atceros no bērnības, cik šausmīgi!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?