dziesma par karali
karalis
kāpj kalnā
un stiepj līdzi
pats savu krēslu
nopil sarkanas rozes
no noberztiem pirkstu galiem
sarkanas švīkas
klintī
no pirkstiem,
kas turas pie akmens sienas
sarkanas rozes
karalim
kas stiepj
pats savu krēslu
kalnā
Viedokļi par dzejoli |
planeeta |
2006-06-01 13:39 |
Izlasīju,jūtu,galvā ielien "Depeche Mode".:) |
donnainese |
2006-06-01 14:08 |
smags gadiijums:) |
klusaisMiileetaajs |
2006-06-01 15:08 |
Kādas tur rozes..?! Būtu labāk gājusi šefam palīgā. |
ak_vai |
2006-06-01 15:35 |
vai līdz krēslai, krēslu stiepdams, uzkāps karalis kalnā? |
tavssargs |
2006-06-01 16:39 |
Man nav ko teikt... |
sibemols55 |
2006-06-01 17:44 |
Skrējiens pēc miljona autora izpratnē. |
GedertsPiebriedis |
2006-06-01 21:34 |
Ak, dievs! Iedomājos Ērgļu klintis... Tik atceros no bērnības, cik šausmīgi! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|