iemiesojos
vakars slīkst
nakts žokļi slēdzas
tālu sastingst rīts
nosvilpj mana sāpju vēzda
nolādēts
kurš trīc
viens es esmu
viens ar sevi
izsmeldzu pa telpu
meklēju līdz skrambām tevi
jūtu savu elpu
dveš tā šurp no visām pusēm
pavēl klusēt
nobružātu masku grēdas
spoguļpriekšā dvako
jau šalc svešā spārnu vēdas
kailā dvēsele
vēl trako
vienīgais, kas man vēl ir
šajā pusē
Viedokļi par dzejoli |
planeeta |
2006-05-30 12:00 |
Sākums labs,pēc tam man iestājas "neko nesaprotu",un laikam jau arī nevajag.:) |
forele |
2006-05-30 12:12 |
Redz... bija kāds cilvēks, nelabas lietas darīja (virtuālais šizo monstrs, tā teikt)... tolaik zināju arī ko drusku tuvāk, par realitāti, ka reizēm viņam "nāk virsū" (un nevis alkohola rēgi, bet kas ļaunāks vajā.. bija iespaids arī par personības dalīšanos).
Tad nu reiz domās mēģināju viņā iemiesoties, un piepeši man nāca šīs rindas. Tikai mazu mirkli sajutu svešādas, baisas sajūtas, par ko viņš bija minējis, un vairs negribēju... |
Paracelzs |
2006-05-30 12:16 |
Zinu ,ka ir cilvēki ,kas to var izdarīt ,vienu es pazīstu personīgi |
planeeta |
2006-05-30 12:17 |
Cik baisi!
Mandomāt,nav ko svešā ādā līst,labi,ka esi ārā.:) |
forele |
2006-05-30 12:18 |
Parazelz - Tu domā, itin kā iemiesoties var? Savu reizi jau mēs katrs varam, ja kas īpaši aizķer vai piem. tuvs cilvēks. Bet bieži patiesi ir bīstami.:) |
forele |
2006-05-30 12:20 |
planeeta - nujā, bet interesanti arī. Pirms tam man bija tādas kņudinošas sajūtas kā tai vecajā multenē kaķītis ar sunīti negaisa laikā: "A nuka davaiķe bojatsja!" |
planeeta |
2006-05-30 12:26 |
Ielīdi,apskatījies,nospriedi,ka neģeld un tagad ir miers?:) |
forele |
2006-05-30 12:27 |
Miera nav nekad.
Un labikatā, labikatā! :))) |
Paracelzs |
2006-05-30 12:29 |
Viss jau ir apziņa.Vienā no Šri Aurobindo grāmatām ir aprakstīts gadījums ,kā meditācijas laikā cilvēks kļūst itkā par mežu ,t.i. piedzīvo visas tās izjūtas ,kas ir meža kolektīvajā izpausmē .Vai arī kļūst par mākoni debesīs .:) |
forele |
2006-05-30 12:33 |
Jaaa... līdz mākonim es vēl neesmu tikusi..:)
(bet interesanti, kāpēc, kad jūtamies īpaši sajūsmā un pacilāti par kaut ko, mēs sakām: "es burtiski lidoju!"...;))) |
t_Pauliine |
2006-05-30 12:34 |
forele, mēģini vēlreiz iemiesoties!!! dzejolis vienreizējs, aš tirpas, cik vienreizējs!:) |
planeeta |
2006-05-30 12:37 |
Tad nu labāk mākonī vai mežā.:))) |
forele |
2006-05-30 12:37 |
:))) Paulīn...
Kaut kamī citā tad...:) Mūsdienās man uz tik drūmu nevelk, tas bija toreiz, kad tā misijas sajūta...;) |
forele |
2006-05-30 12:39 |
meža kolektīvā izpausme... nu nu... reizē šalkt, augt, lūzt, rēkt, ļepatot, vizēt, čaukstēt, čivināt, mirt, piedzimt, tikt nozāģētam... nu nu...:)) |
planeeta |
2006-05-30 12:40 |
Katrā,kamā gribēsi iemiesoties būs kāds trūkums.:) |
t_Pauliine |
2006-05-30 12:41 |
nu drusciņ, tikai kamēr dzejoli saraksti;)))) tiešām labs... |
planeeta |
2006-05-30 12:42 |
Ielien un fiksiņām ārā,toties dzejolis,jo labs,būs rokā.:))) |
forele |
2006-05-30 12:43 |
Nu tad es varu vienmēr lepoties un palikt ar to, ka pati (kā jebkurš cilvēks) esmu paša Dieva atspulgs, un tā kā Viņā iemiesoties nevaru, tad pazemīgi ļaušu, lai Viņš var ienākt manī, necienīgajā... :) |
forele |
2006-05-30 12:43 |
Paldies...:) |
Paracelzs |
2006-05-30 12:46 |
Dzejolis tiešām ir izjusts un nav nemaz jābūt nenormālam ,lai tik asi izjustu vientulību .Un esot sociumā mums visiem ir maskas ,un esot vienatnē tās krīt ... |
Attēloti tikai pirmie 20 komentāri. Lai izlasītu pārējos komentārus,
lūdzu reģistrējies oHo.lv
|
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|