Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
sen raxtīts...
Tumsa,kas ieskauj tevi.
Ļauj pazust savai elpai. Migla,tā nodod sevi, nav nozīmes apkārtnei,telpai... Ak,nesaki neko- tas pazudīs tumsā, tikai seko savai balsij. Ak,pačuksti man to, jau sen pateikto, tikai-ilgi nedzirdēto. Es varu klausīties tevī tik ilgi,tik klusi, nē,tu neapmulsti.... ai,kā skan tavi maigie čuksti! Un atkal migla ceļu sedz, tikai soli sperot, tur ko redz! Šos mirkļus neaizmirsti,- tie svaigā bālumā bristi.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|