veca

* * *

ko tu sapņo jūra mīklainā tvanā
piekļāvusies mola plecam
kam tu nodrebi atskanot kuģa zvanam
tu taču esi tik veca

uz ko tu ceri jūra mežģīņu veļā
zelta ķēdēm pār krunkām zibot
tavi saderinātie vienmēr būs ceļā
un mūžam tu paliksi gribot

melna iekāre reiz tevi vaļā plēsīs
bet tu ņemdama nepaņemsi
miesas kārotās rīsi bet sagremot nespēsi
un vīlusies krastā tās vemsi

ko tu sapņo jūra kad liedagu glāsti
elpai tik smagi sēcot
mīļā nav man par tevi cita - skaistāka stāsta
tu taču esi tik veca…